Strādāt vienam pašam sākumā šķiet kā brīvība, tu pats izvēlies projektus, ritmu un dienas formu. Taču ar laiku atnāk arī klusā puse, kur nav kolēģu, kas pavelk, un nav kopīgas virtuves sarunu.
Es to piedzīvoju brīdī, kad ārēji viss gāja uz priekšu, bet iekšēji motivācija sāka slīdēt prom. Tieši tad sapratu, ka pašnodarbinātie biežāk iestrēgst nevis prasmju trūkuma, bet skaidra kāpēc un atbalsta sistēmas trūkuma dēļ.
Kad motivācija pazūd klusumā
Vienā periodā man bija sajūta, ka strādāju nepārtraukti, bet rezultāts mani vairs neiedvesmo. Darba dienas saplūda, un robeža starp darbu un atpūtu gandrīz pazuda.
Jo vairāk centos sevi piespiest, jo lielāks kļuva nogurums. Pašmotivācija no resursa pārvērtās par slogu.
Tajā brīdī sapratu, ka man vajadzīga sistēma, nevis vēl lielāka gribasspēka porcija. Papildus šim aspektam vērts izvērtēt arī frīlancera darbs, jo tas palīdz ieraudzīt, kā vientulība, brīvība un atbildība sadzīvo vienā ikdienā.

Ko iemācījos par sevi
Motivācija nav nemainīgs stāvoklis, un tai nepieciešami apstākļi. Šīs atziņas man palīdzēja atgūt stabilitāti ilgtermiņā.
Motivācija seko skaidrībai
Kad mērķis bija miglains, katra diena prasīja papildu piepūli, lai vispār sāktu. Tiklīdz nodefinēju konkrētu nākamo soli, kļuva vieglāk kustēties uz priekšu.
Vide veido izaugsmi
Strādājot vienam, ir viegli iestrēgt savā burbulī un sākt domāt, ka grūtības ir tikai manas. Tāpēc apzināti meklēju kontaktus un kopīgu pieredzi, jo pat vienkāršas saliedēšanas aktivitātes atgādina, cik daudz enerģijas dod klātbūtne un saruna. Iedvesmu dod arī U. Pūpola stāsts, kas atgādina, ka virziena maiņa ir iespējama jebkurā brīdī.
Praktiski soļi ikdienai
Pirmais solis bija noteikt vienu galveno dienas uzdevumu, nevis desmit. Ja izpildi vienu svarīgo, diena nav izgāzusies pat tad, ja pārējais pajūk.
Otrais solis bija ieviest ārējos rāmjus tur, kur to trūkst. Konkrētas darba stundas un regulāra atskaite sev palīdz noturēt fokusu arī brīžos, kad iedvesma krīt.
Trešais solis bija apzināti turēt fokusā mācīšanos, ne tikai izpildi. Neliels kurss, mentors vai eksperiments projektā ļauj just progresu un atgūt interesi.

Ko sev atgādinu
Motivācija man vairs nav prasība būt vienmēr augstākajā punktā. Ja tā krīt, tas ir signāls pārskatīt virzienu, atpūtu vai vidi.
Strādāt vienam pašam var būt piepildoši, ja apzināti būvē sev apkārt struktūru un cilvēkus, kas ienes perspektīvu. Tieši šī apzinātā pieeja dod brīvību, kas turas arī ilgtermiņā.