Attiecības darbā ietekmē daudz vairāk nekā noskaņojumu konkrētajā darba dienā. Tās var stiprināt manu pārliecību, palīdzēt sarežģītos brīžos un radīt sajūtu, ka esmu daļa no komandas. Taču tās var arī nemanāmi izsmelt, likt šaubīties par sevi un paņemt līdzi spriedzi uz mājām.
Es to izjūtu īpaši skaidri dienās, kad saruna ar kolēģi palīdz sakārtot domas vai kad vienkāršs jautājums Kā tev iet? rada sajūtu, ka neesmu viens ar saviem uzdevumiem. Darba vide nav tikai pienākumi, termiņi un rezultāti. Tā ir arī cilvēku savstarpējā attieksme, uzticēšanās un spēja būt cilvēcīgiem.
Kāpēc kolēģi ietekmē pašsajūtu
Darbā pavadām ievērojamu daļu savas dienas, tādēļ attiecības darbā veido fonu mūsu emocionālajai pašsajūtai. Ja komandā varu uzdot jautājumu, nepiedzīvojot nosodījumu, kļūda nekļūst par personisku neveiksmi. Tā kļūst par iespēju mācīties.
Savukārt saspringta komunikācija var radīt pastāvīgu modrību. Es sāku pārdomāt katru nosūtīto ziņu, izvairos paust idejas vai klusēju sapulcēs, lai tikai neizraisītu nepatīkamu reakciju. Ilgtermiņā tas ietekmē ne tikai darbu, bet arī pašvērtējumu.
Arī mazi žesti veido komandas sajūtu. Piemēram, atvadoties no kolēģa, pārdomātas dāvanas kolēģim var būt veids, kā pateikt paldies par kopā piedzīvoto un parādīt, ka cilvēka ieguldījums ir pamanīts.
Atbalsts vai spriedze komandā
Kolēģu attieksme bieži nosaka, ar kādu sajūtu es sāku darba dienu. Atbalstošā vidē man ir vieglāk saglabāt motivāciju arī tad, ja uzdevumi ir sarežģīti vai rezultāts nav tūlītējs.
Atbalsts vairo drosmi
Atbalstošs kolēģis ne vienmēr atrisina manas problēmas. Dažkārt pietiek ar uzmanīgu uzklausīšanu, godīgu atgriezenisko saiti vai piedāvājumu apspriest kādu sarežģītu situāciju.
Šādās attiecībās rodas drosme:
- lūgt palīdzību, pirms problēma kļuvusi pārāk liela;
- piedāvāt idejas un uzņemties iniciatīvu;
- atzīt kļūdas, nezaudējot cieņu pret sevi;
- mācīties no citu pieredzes.
Es pamanu, ka uzticēšanās komandā atbrīvo enerģiju darbam. Mazāk spēka jāpatērē sevis aizsargāšanai, vairāk paliek radošumam un profesionālajai izaugsmei.
Spriedze izsmeļ nemanāmi
Neveselīgas attiecības ne vienmēr izskatās pēc atklāta konflikta. Tās var izpausties kā regulāra ignorēšana, pasīvi agresīvi komentāri, neskaidras gaidas vai sajūta, ka atzinību saņem tikai daži cilvēki.
Šādā vidē es varu sākt darīt vairāk, bet justies mazāk vērtīgs. Rodas vēlme pierādīt savu vērtību ar nepārtrauktu pieejamību, atteikšanos no pauzēm vai darbu pēc darba laika. Taču šāda pieeja reti sniedz ilgstošu gandarījumu.
Nogurumu neveido tikai uzdevumu daudzums. To pastiprina arī emocionāli un psihosociāli faktori darba vidē, kā uzsvērts Latvijas Radio sarunā par darba ergonomiku. Tāpēc rūpes par mentālo veselību sākas ne tikai ar atpūtu, bet arī ar godīgu skatienu uz attiecībām komandā.
Darba sajūtas aiziet mājās
Man reizēm šķiet, ka darbu var atstāt datorā vai birojā. Praksē tas ne vienmēr izdodas. Ja diena bijusi pilna ar spriedzi, neatbildētiem jautājumiem vai sajūtu, ka mani nesadzird, prāts turpina šo situāciju risināt arī vakarā.
Tas var izpausties kā aizkaitināmība, grūtības atslābt vai samazināta vēlme būt klātesošam attiecībās ārpus darba. Tāpēc ir vērts sev pajautāt, vai mani nogurdina pats darbs, vai arī veids, kā jūtos starp cilvēkiem, ar kuriem to daru?
Īpaši svarīgi tas kļūst attālinātā darbā. Rakstā par darbu laika zonās uzsvērts, ka ilgstošs darbs no mājām var veicināt pašizolēšanos. Man tas atgādina, ka komandas saikne nerodas pati no sevis. Tai nepieciešamas apzinātas sarunas, skaidras vienošanās un interese par cilvēku, ne tikai par viņa paveikto.
Kā veidot veselīgāku saikni
Veselīgas attiecības darbā nenozīmē, ka ar visiem kļūšu par tuviem draugiem. Man pietiek ar cieņpilnu, skaidru un uzticamu sadarbību. To iespējams veidot ar maziem, regulāriem soļiem.
Runāt skaidri un cieņpilni
Ja kaut kas mani mulsina vai aizskar, es cenšos to nepaturēt sevī līdz brīdim, kad emocijas jau kļuvušas pārāk lielas. Mierīga saruna par konkrētu situāciju bieži ir daudz vērtīgāka par pieņēmumiem.
Var palīdzēt šāds formulējums. Kad notika šis, es to uztvēru tā. Vai varam vienoties, kā turpmāk rīkoties? Tas ļauj runāt par problēmu, neuzbrūkot cilvēkam.
Pamanīt arī labo
Ikdienas steigā ir viegli ievērot kļūdas, bet aizmirst pateikt paldies. Taču godīga atzinība stiprina ne tikai otru cilvēku, bet arī kopējo atmosfēru.
Es varu pateikt kolēģim, ka novērtēju viņa precizitāti, mieru saspringtā situācijā vai palīdzību, kad man tās vajadzēja. Šāds teikums neaizstāj taisnīgu atalgojumu vai veselīgu darba kultūru, tomēr tas rada vairāk cilvēcības ikdienā.
Sargāt savas robežas
Labas attiecības neveidojas, pastāvīgi ignorējot savas vajadzības. Ja es vienmēr piekrītu papildu darbam, atbildu ārpus sava darba laika un baidos atteikt, aiz ārējas izpalīdzības var krāties aizvainojums.
Robežas var būt vienkāršas, piemēram, savlaicīgi pateikt, cik daudz varu uzņemties, nosaukt reālu termiņu vai vienoties par prioritātēm. Tas ir cieņpilni gan pret mani, gan pret komandu, jo skaidrība samazina pārpratumus.
Ko paņemt līdzi rītdienai
Attiecības darbā ietekmē manu mentālo veselību tāpēc, ka tās ietekmē sajūtu par sevi. Vai es drīkstu būt nepilnīgs? Vai mani uzklausa? Vai varu lūgt palīdzību? Vai mans ieguldījums tiek pamanīts?
Es nevaru viens pats izmainīt visu darba kultūru, taču varu ietekmēt savu tuvāko vidi. Rīt varu uzdot kolēģim patiesu jautājumu, pateikt paldies par palīdzību, skaidrāk nosaukt savas robežas vai laikus sākt sarunu par spriedzi.
Profesionālā izaugsme nav tikai jaunas prasmes un labāki rezultāti. Tā ir arī spēja veidot attiecības, kurās ir vieta cieņai, uzticēšanās sajūtai un abpusējai izaugsmei.
