Kā profesijas izmainījušās pēdējo 100 gadu laikā?

Vai esi redzējis darba sludinājumus, kur meklē tādu profesiju lietpratējus kā modinātājs, laternu aizdedzējs, ķegļu licējs vai asinātājs? Domāju, ka nē. Šīs ir tikai dažas no profesijām, kas ir izzudušas, pateicoties dažādām tehnoloģijām. Mobilais telefons Tevi pamodina, laternās ir elektriskās spuldzes, nevis sveces, un tās iededzas automātiski, bet ķegļus vietā nostāda tehnika.  Kas ir asinātājs? Izrādās, ka tas bija tāds profesionālis, kurš nāca uz mājām asināt nažus. Runājot par Latviju, tad tas, par ko cilvēki strādāja un kādi bija darba uzdevumi, tagad krasi atšķiras no tā, kā tas bija pirms aptuveni 100 gadiem. Apskatīsim nozares ar lielāko nodarbināto skaitu toreiz un to, kāda situācija šajās nozarēs ir tagad.

Lauksaimniecība

Vai vari iedomāties, kā būtu vasaras karstāko laiku pavadīt uz lauka, diendienā pļaujot vai vācot labību bez nekādas tehnikas? 20. gadsimta sākumā lielai daļai Latvijas iedzīvotāju tieši tā pagāja vasaras, jo  lauksaimniecībā bija nodarbināti ap 59% iedzīvotāju. Vadoties pēc  Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, mūsdienas lauksaimniecībā strādā vien ap 7% nodarbināto un darba veids un smaguma pakāpe ir krietni izmainījusies, salīdzinājumā ar tiem laikiem. Senatnē cilvēki visus darbus veica ar rokām, izmantojot arī zirgu spēku. Mūsdienās ar dažnedažādu tehnoloģiju palīdzību lauksaimniecības darbi ir paveicami krietni vienkāršāk, efektīvāk un ātrāk. Lauki nav jāpļauj ar izkapti, ražu arī ievāc, izmantojot tehniku, nemaz nerunājot par transportēšanas un apstrādes procesiem. Mazkustīgums noteikti nebija lauksaimniecībā strādājošo cilvēku problēma, kas mūsdienu dzīvesveidam ir plaši izplatīta “kaite”, un tā mēdz būt par iemeslu dažādām saslimšanām – gan fiziskām, gan mentālām. Toreiz tā nebūt nebija problēma absolūtajam Latvijas iedzīvotāju vairākumam, jo cilvēki strādāja fiziski smagu darbu, gan vīrieši, gan sievietes.

Rūpniecība un tirdzniecība

Tajā laikā ap 31,3 % iedzīvotāju bija nodarbināti rūpniecībā, tirdzniecībā un citos ar lauksaimniecību nesaistītos sektoros. Saskaņā ar CSP datiem, mūsdienās ap 23,3 % nodarbināti ražošanas sektorā, bet tirdzniecībā un pakalpojumu sfērā strādā ap 42,1%. Darbs rūpniecības sektorā noteikti ir krietni uzlabojies tehniskā un arī darba drošības ziņā salīdzinājumā ar 20. gadsimta sākumu. Arī darbs tirdzniecības un pakalpojumu sektorā pavisam noteikti ir krietni citādāks nekā toreiz. Kases aparāti, termināļi, preču skeneri un ierīces pie veikalu durvīm, kas palīdz novērst zādzības, ir krietni izmainījušas šīs profesijas salīdzinājumā ar pagājušo gadsimtu.

Kopumā jāsecina, ka profesijas un to pienākumi laika gaitā ir mainījušies dramatiski. Mūsdienās lielais vairums darba notiek pie datora, izmantojot internetu un dažādas programmas. Toreiz par neko tādu pat nevarēja iedomāties. Tādas profesijas kā digitālā mārketinga speciālists, blogeris vai Instagram modeles bija kas neiedomājams. Izkapti, grābekli un zirgu ir aizstājuši datori un dažādas tehnikas lietošana, kas ievērojami ir izmainījusi paša darba būtību.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *