Saspringtas attiecības darbā var iztukšot pat tad, ja pats darbs šķiet interesants un nozīmīgs. Nereti konflikts nesākas ar vienu lielu notikumu. To veido nepateikts aizvainojums, atšķirīgas gaidas, pārpratumi sarakstē vai sajūta, ka tavs ieguldījums netiek pamanīts.
Šādās situācijās ir viegli apšaubīt sevi, jo varbūt esi pārāk jūtīgs, nepietiekami profesionāls vai neproti sadarboties. Tomēr spriedze komandā ne vienmēr norāda uz personīgu neveiksmi. Tā bieži atklāj, ka ir nepieciešama skaidrāka komunikācija, robežas vai drosme runāt godīgi.
Atpazīsti spriedzes iemeslu
Pirms sākt sarežģītu sarunu, ir vērts sev pajautāt, kas tieši rada diskomfortu. Vai kolēģis regulāri ignorē tavas idejas? Vai darba pienākumi tiek sadalīti nevienlīdzīgi? Vai sarunās parādās aizvainojošs tonis?
Konkrētība palīdz nošķirt faktus no pieņēmumiem. Piemēram, frāze viņš mani neciena var slēpt pavisam konkrētu pieredzi, kurā sapulcē kolēģis vairākas reizes pārtrauca tevi, neļaujot pabeigt domu. Tieši par šādu situāciju ir vieglāk runāt bez pārmetumiem.
Vēro savu reakciju
Saspringtas attiecības darbā mēdz ietekmēt pašvērtējumu. Ja ilgstoši jūties nenovērtēts, vari sākt klusēt sapulcēs, atlikt lēmumus vai izvairīties no sadarbības. Tas savukārt var pasliktināt darba kvalitāti un nostiprināt sajūtu, ka neesi pietiekami labs.
Pamēģini piefiksēt, kā spriedze ietekmē tavu rīcību. Vai tu kļūsti aizsargājošs? Vai piekrīti lietām, kurām patiesībā nepiekrīti? Vai nes sarūgtinājumu mājās? Šī pašizpēte nav sevis vainošana. Tā ir iespēja saprast, ko vari ietekmēt.
Sāc sarunu bez pārmetumiem
Izvairīšanās īslaicīgi var šķist drošākā izvēle, taču neatrisināta spriedze parasti nepazūd pati. Tā turpina ietekmēt ikdienas sadarbību, uzticēšanos un vēlmi iesaistīties.
Sarunai izvēlies mierīgu brīdi, nevis situāciju, kad emocijas jau ir pārņēmušas vadību. Runā par konkrētu notikumu un tā ietekmi uz darbu, nevis par otra cilvēka raksturu.
Vari izmantot vienkāršu struktūru:
- nosauc situāciju;
- pastāsti, kā tā tevi ietekmēja;
- pasaki, ko vēlies turpmāk.
Piemēram, varētu teikt Kad manā uzdevumā tika veiktas izmaiņas, mani neinformējot, man bija grūti saprast prioritātes. Nākamreiz gribētu vienoties, ka par šādām izmaiņām pārrunājam pirms lēmuma pieņemšanas.
Šāda pieeja palīdz otram cilvēkam sadzirdēt problēmu, nejūtoties uzreiz apsūdzētam.
Uzklausi arī otru pusi
Atklāta saruna nenozīmē tikai izteikt savu viedokli. Iespējams, kolēģis situāciju redz citādi, ir saņēmis nepilnīgu informāciju vai piedzīvo lielu slodzi. Uzklausīt nenozīmē piekrist nepieņemamai rīcībai. Tas nozīmē dot vietu pilnīgākai izpratnei.
Dažkārt pietiek ar vienu godīgu sarunu, lai atjaunotu savstarpēju cieņu. Citreiz nepieciešams vairāk laika un konsekventas rīcības. Svarīgākais ir nepazaudēt skaidrību par to, kādu sadarbību vēlies veidot.
Veido cieņu ikdienā
Spēcīgas attiecības ar kolēģiem veidojas ne tikai krīzes brīžos. Tās stiprina mazas, regulāras darbības, piemēram, pateicība par palīdzību, savlaicīga informācijas nodošana, solījumu turēšana un cieņpilns tonis arī tad, kad viedokļi atšķiras.
Ja kolēģis dodas prom, labs veids, kā noslēgt kopīgu darba posmu ar cieņu, ir pārdomātas dāvanas kolēģim. Šāds žests var būt pateicība par kopā paveikto, nevis tikai formāla tradīcija.
Nosaki savas robežas
Cieņa pret citiem sākas arī ar cieņu pret sevi. Ja regulāri uzņemies papildu pienākumus, atbildi uz ziņām ārpus darba laika vai ļauj citiem pārcelt savus uzdevumus uz tevi, aizvainojums var uzkrāties klusējot.
Robežas var paust mierīgi un profesionāli, piemēram, sakot Šonedēļ šo uzdevumu nevarēšu uzņemties, jo man jau ir noteiktas prioritātes, vai Lai paveiktu darbu kvalitatīvi, man vajadzīgs skaidrs termiņš un atbildību sadalījums.
Darbinieku veselība un psiholoģiskais atbalsts ir nozīmīgi arī darba devējiem, jo veselības problēmas ietekmē komandu slodzi un darba nepārtrauktību, kā uzsvērts LDDK pētījumā.
Meklē risinājumu, ne uzvaru
Ne katrs konflikts beidzas ar tuvu draudzību, un tas nav nepieciešams. Mērķis ir radīt darba vidi, kurā iespējams sadarboties profesionāli, skaidri un bez pastāvīgas emocionālas spriedzes.
Ja sarunas nepalīdz, konflikts atkārtojas vai jūties pazemots, iesaisti vadītāju, personāla speciālistu vai citu uzticamu cilvēku organizācijā. Atbalsta lūgšana nav vājuma pazīme. Tā ir atbildīga rīcība pret sevi, savu darbu un komandu.
Saspringtas attiecības darbā var kļūt par izaugsmes punktu, ja tās mudina iemācīties runāt skaidrāk, sargāt savas robežas un pamanīt arī otra cilvēka perspektīvu. Pirmais praktiskais solis ir nosaukt sev vienu konkrētu situāciju, kuru vēlies mainīt, un izlemt, kā tu to mierīgi pārrunāsi.
