VAS Latvijas Pasts ir viens no lielākajiem un atpazīstamākajiem Latvijas uzņēmumiem ar plašu nodaļu tīklu un pastniekiem, kas ar auto, divriteni vai kājām piegādā pastu teju ikvienā Latvijas nostūrītī. Šeit pieredzes stāsts par darbu šajā uzņēmumā.
Pirmā darbavieta – lauku pasta nodaļa
Liene (vārds mainīts) ir nostrādājusi Latvijas Pastā vairāk kā 10 gadus. “Daudz, ja salīdzina ar manu kopējo darba mūžu,” viņa saka. Liene dzīvoja laukos, un darbs pasta nodaļā ir viņas pati pirmā darbavieta. Iespēju strādāt viņa saņēma negaidīti – iepriekšējā pasta nodaļas vadītāja gāja prom no darba, un bija nepieciešams jauns darbinieks. “Konkurences praktiski nebija. Darbs pastā ir atbildīgs, prasa precizitāti, akurātību strādājot ar dokumentiem un naudu, spēju sastrādāties ar kolēģiem un būt pretimnākošam klientiem. Pavisam nedaudz jāzin arī franču valoda – jo tā ir starptautiskā pasta valoda. Termini uz sūtījumiem tiek rakstīti franciski.”
Joprojām atceras ar smaidu
Nu jau kādu laiku Liene ir prom no pasta nodaļas vadītājas ikdienas darbīgā ritma, bet joprojām darbu atceras ar smaidu: “Laukos jau diezgan ātri visi tevi iepazīst, ja nesēdi mājās. Klienti, īpaši pensionāri, sauc mīļvārdiņā – Lienīt, uztic tev savus noslēpumus, nes šokolādi – attieksme ir personiska, jūties novērtēts un vajadzīgs. Labprāt būtu vēl strādājusi,” viņa saka.
No darba aizgāja, jo pārcēlās uz dzīvi pilsētā. Taču iemesls, kāpēc neturpināja darbu pastā, ir diezgan vienkāršs – ne pārāk liela alga. Mūsdienās maksājumus liela daļa veic elektroniski, presi cilvēki abonē salīdzinoši mazāk, arī vēstules sūta retāk. Sīkpaku no Ķīnas jau nu gan pietiekot, bet tās pastu šajos konkurences apstākļos atbalstot nepietiekoši, un rezultātā tiekot samazinātas slodzes. Alga neesot slikta, taču strādājot vien nepilnu slodzi un pietiekoši atbildīgu darbu, saņemtais atalgojums neliekoties samērīgs. Turklāt karjeras iespēju praktiski neesot – brīvas vakances parādās pārsvarā pilsētās vai arī citās nodaļās, un tas atkal prasa vai nu pārcelšanos, vai jauniegūto algas pielikumu nobraukāt degvielā.
Kā trešo demotivējošo faktoru Liene min cilvēkus – gan klientus, gan kolēģus. “Šis gan man personīgi traucē vismazāk, jo esmu draudzīga un uz risinājumu orientēta, bet, protams, gadās nepatīkamas saķeršanās gan ar kašķīgiem klientiem, gan kolēģiem, kad viņi pasta noteikumus tulko pa savam, gan arī ar priekšniecību, kad savukārt noteikumus nepareizi esmu sapratusi es. Bet risinājums ir vienmēr,” viņa smaidot apstiprina.
Mūžam kustībā
Domājot par to, kas viņai visvairāk patika pasta darbā, Lienei iemirdzas acis. “Visvairāk man patika rīta steiga, kad tika atvests pasts. Pasta maisu atvēršana, izpakošana, šķirošana, avīžu locīšana, vēstuļu skaitīšana. Un Ziemassvētki! Tad sūtījumu ir divreiz-trīsreiz, pat piecreiz un desmitreiz vairāk, un tik daudz skaistu vēstuļu, mīļumā iesaiņotu paciņu, tik daudz priecīgu saņēmēju un sūtītāju!” Liene teic, ka pastam droši var uzticēt savus sūtījumus – tie tiek apstrādāti un piegādāti ātri un droši. “Kad vienā dienā esmu nosūtījusi sūtījumu uz Šķirošanas centru, bet nākošajā mani sasniedz ziņa, ka sūtījums piegādāts – ir gandarījuma sajūta, ka esmu daļa no tik labi saskaņotas sistēmas.”
Darbs pastā esot stabils, Liene saka. “Darbs jāpadara katru dienu, un algu, tāpat kā pielikumus, mums maksāja laicīgi. Turklāt ilggadējiem darbiniekiem bija papildus bonusi. Un vēl – brīvdienas. Svētkos gadās pa 3-4-5 brīvām dienām!”- viņa nosmej.
Tiem, kas šobrīd apdomā iespēju strādāt Latvijas Pastā, Liene iesaka ņemt vērā to, ka jāzin būs daudz, tāpat arī jāorientējas pakalpojumos. “Kļūdas pieļaut var ļoti ātri, bet tās izlabot reizēm nav viegli. Precizitāte, uzmanība un atbildība ir svarīga.” Tai pat laikā ir kolēģi, kam palūgt padomu, un droši var cerēt uz atsaucību: “Pastā ir sastopami “pasta patrioti” – cilvēki, kas mīl un zina savu darbu. Turklāt Latvijas Pasts ir uzņēmums, kas nepārtraukti attīstās un ievieš ko jaunu, atvieglojot un automatizējot darba procesu. Tāpat daudzo gadu gaitā es pamanīju, kā uz labo pusi mainās uzņēmuma iekšējā kultūra un fiziskā darba vide. Protams, katra atsevišķa pasta nodaļa reizēm ir kā maza atsevišķa republika ar saviem iekšējiem noteikumiem, personībām un nerakstītiem likumiem, tomēr vadlīnijas visur ir vienas un tās pašas.”
