Vai spēju būt es pats attiecībās ar kolēģiem

Attiecības darbā ietekmē ne tikai ikdienas pašsajūtu, bet arī pārliecību par sevi, spēju paust idejas un profesionālo izaugsmi. Vēlme iederēties komandā ir dabiska, tomēr tā kļūst nogurdinoša, ja regulāri jāslēpj savs viedoklis, jāpiekrīt tam, kas …

Davanas kolegiem

Attiecības darbā ietekmē ne tikai ikdienas pašsajūtu, bet arī pārliecību par sevi, spēju paust idejas un profesionālo izaugsmi. Vēlme iederēties komandā ir dabiska, tomēr tā kļūst nogurdinoša, ja regulāri jāslēpj savs viedoklis, jāpiekrīt tam, kas nešķiet pareizi, vai jācenšas izpatikt visiem.

Būt pašam nenozīmē vienmēr teikt visu, ko domā, vai ignorēt darba vietas kultūru. Tas nozīmē saglabāt cieņu pret savām vērtībām, vajadzībām un robežām arī sadarbībā ar citiem.

Autentiskums nav perfekta atklātība

Darbā katram cilvēkam ir profesionāla loma, taču tai nav jāizdzēš personība. Autentiskums izpaužas spējā runāt godīgi, uzņemties atbildību par savu darbu un neizlikties par cilvēku, kāds neesi.

Piemēram, tu vari būt mierīgs un atturīgs cilvēks komandā, kurā citi labprāt runā skaļi un daudz. Tev nav jākļūst par uzmanības centru, lai tavs ieguldījums būtu vērtīgs. Svarīgāk ir atrast veidu, kā paust savu viedokli sev piemērotā formā, piemēram, sagatavoties sapulcei, uzrakstīt ideju kolēģiem vai pārrunāt jautājumu individuāli.

Arī mazi ikdienas žesti palīdz veidot cilvēciskas attiecības darbā. Pateicība, atbalsts kolēģa pārmaiņu brīdī vai pārdomātas dāvanas kolēģim var apliecināt uzmanību, vienlaikus neprasot izlikties par tuvāku draugu, nekā patiesībā jūties.

Kolegu attiecibas

Kad pielāgošanās kļūst par slogu

Pielāgošanās palīdz sadarboties, taču pārmērīga pielāgošanās var mazināt pašcieņu. Tā bieži sākas nemanāmi, kad tu piekrīti papildu uzdevumiem, lai neizskatītos neatsaucīgs, klusē, lai izvairītos no spriedzes, vai pieņem citu lēmumus, pat ja redzi riskus.

Ilgākā laikā tas var radīt sajūtu, ka darbā nav vietas tavam īstajam es. Rodas nogurums, aizkaitinājums vai pārliecība, ka tavas prasmes un robežas netiek ņemtas vērā.

Pazīmes, kuras vērts pamanīt

Iespējams, ir laiks apstāties un izvērtēt situāciju, ja:

  • pirms darba sarunām pastāvīgi jūti spriedzi;
  • bieži piekrīti, lai gan patiesībā nevēlies vai nespēj;
  • baidies uzdot jautājumus vai atzīt, ka kaut ko nezini;
  • jūties vainīgs, nosakot saprātīgas robežas;
  • pēc darba jūties iztukšots tieši komunikācijas, nevis darba apjoma dēļ.

Šīs pazīmes nenozīmē, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā. Tās var liecināt, ka līdzsvars starp piederību komandai un uzticību sev ir kļuvis pārāk trausls.

Robežas stiprina sadarbību

Veselīgas robežas nav atsvešināšanās. Tās palīdz skaidri vienoties par pienākumiem, termiņiem un savstarpēju cieņu. Kolēģiem ir vieglāk sadarboties ar cilvēku, kurš saprot savas iespējas un pasaka tās mierīgi, nevis klusējot uzņemas par daudz.

Var palīdzēt vienkāršas frāzes:

  • “Šo varu paveikt līdz piektdienai, ja prioritāte ir šis uzdevums.”
  • “Man vajadzīga papildu informācija, lai varētu pieņemt lēmumu.”
  • “Šobrīd nevaru uzņemties vēl vienu projektu, nekavējot esošos darbus.”
  • “Es redzu šo situāciju citādi, un mans ierosinājums ir šāds.”

Šāda komunikācija nav konflikta radīšana. Tā ir profesionāla skaidrība, kas ļauj izvairīties no pārpratumiem un neizpildāmiem solījumiem.

Darba sarunas

Piederība komandai bez maskas

Komandā nav jābūt vienādiem, lai labi sastrādātos. Dažādi darba stili, raksturi un pieredze bieži padara komandu stiprāku, ja vien ir kopīga cieņa un vēlme sasniegt rezultātu.

Lai justos piederīgs, nav obligāti jāiesaistās katrā neformālajā aktivitātē vai jādalās ar privātās dzīves detaļām. Piederība var rasties arī no uzticamības, kvalitatīvi paveikta darba, spējas uzklausīt un gatavības palīdzēt, kad tas ir iespējams.

Ja jūti, ka pašreizējā darba vide ilgstoši nepieņem tavas vērtības vai darba stilu, ir vērts godīgi izvērtēt savas karjeras vajadzības. Dažiem piemērotāka ir stabila komanda un noteikta struktūra, citiem vairāk brīvības sniedz frīlancera vai darba ņēmēja izvēle.

Sāc ar vienu godīgu soli

Autentiskumu darbā nav nepieciešams pierādīt ar lielu atklāsmi vai krasu rīcību. Sāc ar vienu situāciju, kurā vari būt nedaudz godīgāks pret sevi. Varbūt tā ir cieņpilna atteikšanās no papildu uzdevuma, savas idejas izteikšana sapulcē vai saruna ar vadītāju par darba slodzi.

Uzdod sev jautājumu, ko es šobrīd darītu citādi, ja man nebūtu jābaidās no citu neapmierinātības? Atbilde var palīdzēt ieraudzīt nākamo soli.

Attiecības darbā kļūst vērtīgākas, ja tajās nav nepārtraukti jāspēlē loma. Saglabājot cieņu pret sevi un citiem, ir iespējams veidot profesionālu vidi, kurā piederība nav jānopelna ar sevis noliegšanu.

Leave a Comment