Pašā vasaras vidū norit vasaras saulgrieži, kad visgarākajai dienai seko visīsāka nakts.
Jāņos ir svarīgi kurt ugunskuru, ēst sieru, dzert alu, daudz dziedāt un dejot. Tomēr viens no svarīgākajiem un raksturīgākajiem latviešu vasaras saulgriežu rituālajiem elementiem ir Jāņu vainags. Tāpēc būtisku uzmanību jāpievērš arī augiem un ziediem, ko vēlies iepīt savā vainagā.
Šajā rakstā iepazīstinām ar Jāņu zāļu spēku un ar to cik būtisks ir Jāņu vainags. Kā arī pastāstīsim par rituāliem, kas saistīti ar Jāņu vainagu un dažādām tehnikām, kā uzpīt to.
Raksta saturs:
- Jāņu vainaga nozīme un simboli
- Rituāli, kas saistīti ar Jāņu vainagu
- Kādus ziedus un Jāņu zāles izmantot Jāņu vainagam
- Jāņu vainaga pīšana
Jāņu vainaga nozīme un simboli
Šo svētku tradīcija saistās ar saules spēku un auglību. Tieši tā pat, vainags ir gan saules, gan auglības simbols. Saule ir apaļa, Jāņu siers ir apaļš un arī Jāņu vainags ir apaļš. Šis aplis saistās ar gada ciklu.
Vainags ir nebeidzamais mūžības simbols, kas ir viens no svarīgākajiem elementiem ikviena dzīvē.
Trejdeviņu ziedu vainags
Vainagu pīšanā izmanto visdazādākos ziedus un ozolu lapas. Īpaša vainagu pīšana ir jaunām meitenēm, jo viņas vēl nav atradušas vīru un viņu liktenis vēl neesot noteikts.
Jaunajām meitām jāpin trejdeviņu ziedu vainags (3×9=27). Tajā liekot no katra zieda pa trim ziedim kopā. Tos pēc tam pinot ciešā pīnē un novietojot pamīšus ziedus ar īsiem un gariem kātiem.
Trejdeviņu ziedu vainags, ir kā šis maģiskais aplis. Uzliekot to galvā, tas pasargā no dažādām slimībām, nelaimēm un atvaira visus nelabvēļus.
Sievišķais un vīrišķais
Sievišķais vainags satur puķes un ziedošas zāles. Vainagā arī var iepīt liepas lapas, jo liepa ir sievišķības simbols.
Vīrišķais vainags satur asas, rupjas un dzēlīgas zāles. Īpaša loma ir ozolam. Ozolu vainagus deva puišiem, vīriem un nama saimniekam. Šis Ozolu vainags tik likts Jāņu tēvam galvā, solot gan zirgus, gan bišu svētību.
Turklāt, veciem ļaudīm vainagi sastāvēja no papardēm un vībotnēm, kuras uzskata gandrīz par visu tautu kultūras burvju zālēm.
Pušķošana
Ar vanagiem tika arī izrotātas istabas, govis un buļļi.
Par cik Jāņos vāktajām zālēm piemīt dziedinošs spēks ar tām arī tika pušķota saime. Šī pušķošana nozīmē auglības veicināšanu un svētības nodošanu sētai. Māju un sētu parasti pušķo jaunās meitas un puiši. No Jāņu zālēm tiek izmantoti, gan ozola zari, gan bērzu meijas, ziedi un zīļu pušķi.
Rituāli, kas saistīti ar Jāņu vainagu
Jāņi ir vienīgie Latvijā svinamie svētki, kur rituālu izpildījums vēl joprojām ir saglabājies līdzigi, kā mūsu senčiem. Svētki saistīti ar zemkopību, zemes auglības un saules kultu. Tie arī saistīti ar uguni un ūdeni, kam piemītot dziedinošs spēks.
Kā pirmo rituāli varētu minēt pašu vainaga pīšanu, jo tas ir gan viens no būtiskākajiem, gan viens no komplicētākajiem rituāliem.
Pati vainaga forma ir noslēgts aplis. Kā jau iepriekš tika minēts, tas simbolizē sauli. Veicot šo rituāli, kurā ziedu pa ziedam liekot tiek domātas konkrētas domas, iespējams nodibināt kontaktu ar dabu. Lai maģiskais vainags strādātu, tas obligāti ir jāpin pašam.
Rituāls saistīts ar uguni
Kad saule norietējusi, tiek iekurts ugunskurs. Arī šodien Jāņugunskurā virsū tiek ielikti vecie vainagi.
Pēc svētkiem vainagus ir jāizžāvē un jāglabā līdz nākamajiem Jāņiem. Vainagu dedzināšana nozīmē atbrīvošanās no vecā un tā atstāšana ārpus sevis. Tos sadedzinot, tiek sadedzinātas arī neveiksmes un nelaimes.
Turklat, pēc tam, kad ugunskurā ir iemests vecais vainags, cilvēki mēdz staigāt apkārt ugunskuram un skandināt buramvārdus.
Rituāls saistīts ar ūdeni
Vēl viens no rituāliem ir plostu dedzināšana. Šo plostu izgatavo no koka sprunguļiem. Arī šajā rituālā tiek izmantots vainags. Visbiežāk uz plosta novieto degošus skaliņus, tomēr skaisti uz tā ir novietot vecos Jāņu vainagus. Plostu parasti ielaiž upē pirms Jāņu bērnu nakts peldes.
Ūdens ir kā primā viela pasuelē, un uguns iekuršana, kā jaunas pasules radīšana.
Tika veikta arī tāda rituālā darbība, kā vainaga mešanā ūdenī. Šī darbība piesaista dieviņa labvēlību.
Rituāli ticējumos
Ticējumos ir teikts, ka liela nozīme ir tam, kur vainagu novieto pēc tā saglabāšanas. Cilvēks, kurš vēlās, lai viņu atzīst sabiedrībā, vainags ir jākarina savā mājā tieši virs ārdurvīm. Ja nav iespējas to novietot pie ieejas durvīm, vainagu arī var pakārt labi redzama vietā.
Tieši pretējs rituāls ir jāveic, ja cilvēks nevēlās būt atpazīstams un grib vienkarši noslēpties no visas pasaules. Tad Jāņu vainags ir jānoslēpj tālāk no cilvēkiem, tā, lai neviens to neredz.
Populārākie rituāli
Tautā arī ir novērts, ka ja jauna meita savu nopīto vainadziņu uzkarina dārzā vai pie saimniecības ēkas, tad tas ietekmē meitenes dzīves gaitu.
Samērā pazīstams rituāls Latvijā ir vainagu mešana kokā, vai tieši ozolā. Līgo vakarā jaunām meitām ir jāmet savs pītais vainags koka zaros. No kuras reizes vainags ieķeras zaros, tieši pēc tik gadiem šī meitene aprecēsies.
Aplīgošanas rituālā arī tika pielietots vainags. Tieši senlatvieši, ņema jāņuzāles un Jāņu vainagus, kad apstaigāja savas un citu sētas, dziedot līgo dziesmas. Tas cilvēkiem nesa laimi, svētību, turību un ražību. Turklāt, Jāņuzālēm bija dāvans funkcija, vēlot auglību un svētību.
Kādus ziedus un Jāņu zāles izmantot Jāņu vainagam
Latvijas daba ap šo svētku laiku ir pilnā plaukumā. “Visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā”.
Tautā ticeja, ka tikai līdz Jāņiem noplūktajām zālēm piemītot dziedniecisks spēks. Šīs zāles vairojot skaistumu, veselību un labsajūtu, tās pat spēj pasargāt no ļaunuma. Jāņu zāles lasīja tieši līdz Jāņu naktij, jo pēc tam tām nepiemita īpašais spēks.
Jo krāšņāks ir vainags, jo vieglāk var saprast cik čakla ir bijusi meitene. Jo paši krāšņākie vainagi ir uzpīti meitenēm, kuras cītīgi meklējušas ziedus, brienot caur dažādām pļavām.
Vispār vainagos var iepīt visdažādākās zāles un ziedus. Augus arī var izvēlēties pēc savas intuīcijas. Bieži tas, kas pļavā uzrunājis ir tas, kas patiesībā bijis nepieciešams. Jaunām meitenēm visvairāk piestāvot magones un margrietiņas. Tomēr katrai salasītajai zālei un puķei ir sava nozīme un enerģija.
Jāņu zāļu spēks:
Magone: Auglībai un veiksmei. Papildina svētku vainagu ar košumu un prieku.
Ozols: Sniedz spēku, nes veiksmi, izdošanos darbos. Simbolizē veselību, tas sargā no ļaunuma un skaudības.
Piparmētra: Aizsargā un uzlabo veselību. Paradzēta valkātāja aizsardzībai.
Pīlādzis: Aizsargā pret ļaunu aci. Miera un laimes simbols.
Madara: Palīdz pret iekaisumu, nomierina un palīdz dziedēt brūces.
Sarkanais un balatais āboliņš: Vainagā pin vienu pašu vai kombinē ar citiem augiem, savukārt veselībai to lieto pie saaukstēšanās un aterosklerozes profilaksei. Āboliņš sniedz skanīgu un maigu balsi. Vainagus darina vien bagātas saimnieces, jo tas ir auglības un bagātības simbols.
Margrietiņa: Noderēs mīlas degsmei un kaislībai. Veido krāšņu svētku vainagu, kas nes laimi.
Rudzupuķe: Skaistuma veicināšanai. Koši izgrezno vainagu ar zilo krāsu, piemīt pretiekaisuma iedarbība. To lieto ādas slimību gadījumā.
Raspodiņš: Simbolizē sievišķo veselību, piešķir ziedu vainagam svaigumu. Gara tīrībai.
Pelašķis: Ir labs palīgs cīņā pret veselības kaitēm. Tas palīdz pret iekaisumu, mazina drudzi un temperatūru. Pelašķis arī aptur asiņošanu un veicina brūču dzīšanu. Der arī pret vēdera pūšanos un tas rosina apetīti.
Asinszāle: Veselības stiprināšanai, spēkam plaši zināms kā dabīgais antidepresants.
Liepa: Sievišķais, sievietes mūžība. Dod vēlmi dzīvot un cīnīties. Palīdz pret saaukstēšanos.
Jāņu vainaga pīšana
Jāņu priekšvakarā viens no svarīgākajiem darbiem ir vainagu pīšana. Jau no seniem laikiem vainagus ir pieņemts darināt visiem Jāņa bērniem.
Būtiski Jāņu vainagu pīt labā noskaņojumā. Vainaga pīšanai ir jājauļas, tas ir skaists process, kuru jāizbauda ikvienai meitenei, sievietei un meitai. Vainagus, protams, pin apaļā formā.
Latviešu folklorā minētais ziedu skaits vainagam- trejdeviņi. Treideviņu vainagā ziedi tiek kārtoti cits aiz cita vairākās kārtās.
Tos pin pēc dažādām tehnikām un svarīgi ir saprast, kam tieši vainags būs domāts. Ja vainagu liks galvā, tad to labāk veidot vieglu un pamatni veidot no pašiem augiem. Ja vainags tik izmantots rotāšanai, tad izvēlēties pamatnei klūgu apli vai kādu stiepli. Pēc kāda laika šis vainags nepazaudēs savu formu stingrā pamata dēļ.
Pinot vainagu, lieto vairāk zaļumu, un jāpadomā par visu dabīgo. Dabiskums ir svarīgs vainaga tapšanai. Cilvēki pīšanai izmanto diegu, tomēr ieska vainagus sastiprināt, piemēram, ar smilgām.
Pinot vainagā ziedus, jāliek aiz auss, ka ziedi jākārto jauktā secībā un jāizvēlās vairāk dažādu krāsu. Ar šo daudzveidību un krāsainību tiek parādīta Latvijas pļavu bagātība.
Ziedus liek jaukti arī tādēļ, jo tas parāda dzīvē notiekošo. Tā itkā notikms rindojas cits pēc cita, tā pat kā šie ziedi vainagā.
Ziedu harnmonija dabā vērojama pļavās, tāpēc jāmēģina attēlot to arī savā īpašajā vainagā. Katrai puķei ir sava vieta un stāsts.
Ja līdzi nav paņemtas šķēres un diegs, vispateicīgākie un piemērotākie augi pīšanai ir ar lokaniem kātiem, kā āboliņš, pīpenes, rudzupuķes. Puķes ar cietāku kātu var fiksēt ar smilgas kātu vai kādu citu puķi.
Bet ja par visu ir padomāts iepriekš, un ir paņemtas šķeres un viss cits nepieciešamais, tad būs neduadz vieglāks pīšanas process. Tad vispirms kātus atlapo. Kātus atstāj dažādos garumos, kuru pīšanas procesā pakāpeniski nogriež, lai vainags neveidotos pārak biezs.
Klasiskais pinums
Šajā tehnikā ar kātiņiem fiksē ziedus vai kātiņu apvij ap zieda galviņu.
Lai veidotos Jāņu vainaga apjoms, starp ziedu galviņām ir jāievij kāds smalkākas struktūras augs, piemēram, kā smilga vai madara. Interesantākam izskatam, pie katra mazā zieda piepin blakus lielāku ziedu.
Bizē pītais vainags
Tas ir visai viegls process, it īpaši ja iepriekš ir pītas bizes. Grūtākais ir pabeigtā vainaga galu savienošana.
Bizē pītie vainagi sanāk biezi, kupli un krāšņi. Tas jāsāk pīt paņemot trīs ziedus vai ziedu pušķīšus, un tad to nostiprina. Tālāk rīkojies tā pat kā pinot bizi. Izmantojot ziedu pušķus vainags sanāks kuplāks un smagāks. Vainagu sasien un nostiprini ar smilgām.
Ātrais vainags
Ātrie vainagi ir jebkuri vainagi, kur tiek izmantots diegs vai aukla un, kuros iepīti augi, kurus visvieglāk atrast.
Populāri esot liepu ziedu vainagi, jo liepu ziedus arī vieglāk salasīt un tie ir plaši sastopami Latvijā. Skaisti ar diegu piepīt, piemēram, dārzā salasītās rozes vai peonijas.
Vainaga kuplumam divus zarus sakrusto un pa vidu liek kuplāku zaru, ko cieši notin.
Tautiskais vainags
Vainagam izmantojot lenti ar latvju zīmēm, ko piepin pamatnē. Šo vainaga veidu arī var izmantot, kad nav daudz savāktu ziedu un Jāņu zāļu. Šis butu ekonomiskākais no vainagiem. Šim vainagam par pamatu ņem prievīti vai lentīti ar latviskajām zīmēm, kurai ar diegu pietin ziedu pušķi. Kātu nosegšanai, ziedus liek pretējā virzienā.
Ar šo vainagu var viegli improvizēt, jo par cik vainaga pamatne ir pati zīmju lente, var izdomāt vai puķes piestiprināt visut vai tikai sānā. Šādam vainagam iesaka izmantot peonijas.
Ceram, ka tev bija interesanti lasīt par Jāņu vainagu. Esam publicējuši arī citus rakstus, kas saistīti ar šiem svētkiem, piemēram, populārākās Līgo tautasdziesmas un TOP Līgo svētku tradīcijas.
