Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk pieaug retrītu popularitāte. Vārds ‘retrīts’ nozīmē nošķiršanos no sabiedrības un palikšanu vienatnē ar sevi. Tā ir iespēja padzīvot vairāk garīgā, nekā materiālā pasaulē. Sakārtot savas domas, ieklausīties sevī, ļauties jaunām sajūtām.
Tomēr visi retrīti nav vienādi. Ir meditācijas, jogas, mentālās veselības, pat svara zaudēšanas retrīti. Visbiežāk tie norisinās kaut kur prom no ārpasaules kņadas – laukos, pie dabas. Viens no pieprasītākajiem retrītiem ir klusēšanas retrīts. Galu galā, varbūt ir tieši tā kā vecajā labajā teicienā. Runāšana sudrabs, klusēšana – zelts.
Klusēšana kā dziedināšana
Vai kaut kam tik vienkāršam kā klusēšanai tiešām piemīt kāds maģisks spēks? Pētījumi liecina, ka klusums var stimulēt jaunu smadzeņu šūnu veidošanos. Turpretī troksnis atsaucas ietekmē veselību negatīvi. Cilvēkiem, kuri strādā trokšņainā vidē, var būt paaugstināts risks augstam asinsspiedienam un sirds lēkmēm.
Ja apkārt ir troksnis, ir grūtāk koncentrēties, visa uzmanība tiek pievērsta apkārtējai videi, bet mazāk – mūsu iekšējai pasaulei. Tie, kuri ikdienu pavada skaļā vidē, apliecinās, cik nomierinoši un patīkami ir dienas beigas pavadīt mierā un klusumā.
Klusums ietekmē ne tikai fizisko, bet arī mentālo veselību. Tas liek atslābināties kā ķermenim, tā prātam, uzlabo atmiņu un mazina spriedzi. 2005. gadā tika veikts pētījums, kurā atklājās, ka divas minūtes klusuma ir efektīvāks pret spriedzi nekā speciāla, relaksējoša mūzika. Turklāt tieši klusumā ir vieglāk sakopot domas, nospraust mērķus, reflektēt. Mazliet paradoksāli, bet klusums var uzlabot arī komunikācijas prasmes un palīdzēt nodibināt spēcīgākas attiecības. Tātad – ieguvumu no klusuma ir visai daudz. Nav nekāds brīnums, ka ir radīti klusēšanas retrīti.
Svarīga loma – meditācijai
Klusēšanas retrīts nesastāv vienkārši no klusēšanas un nekā nedarīšanas. Daudzu šādu retrītu pamatā ir meditiācija. Šī senā prakse, kuru cilvēki piekopa jau 1500 gadus pirms mūsu ēras, šķiet, ir uzplaukusi no jauna. Meditācija ir bijusi svarīga dažādās reliģijās. Izteikti Austrumu pasaulē – vēdiskā jeb hindu meditācija, budistu meditācija, dao meditācija. Diezgan likumsakarīgi, ka arī daudzos jo daudzos retrītos tiek piekopta šī prakse. Meditācija nomierina, uzlabo pašsajūtu un pašvērtējumu. Daļai cilvēku tā nozīmē tuvināšanos ar sevi, bet citiem – pat tuvināšanos Dievam.
Meditācijas laikā cilvēki nesarunājas. Tomēr meditācija nenozīmē vien apgarotu sēdēšanu lotosa pozā. Tā var būt arī kāda aktivitāte, piemēram, staigāšana. Bieži tiek kombinētas dažādi meditācijas veidi. Nav nekāds retums, ja retrītos meditēšana aizņem sešas, septiņas vai pat vairāk stundu dienā. Bet – kāpēc tik svarīga ir klusēšana? Vai tiešām klusēšanai piemīt spēks?
Varētu teikt, ka daudziem dzīvē valda troksnis. Tas var būt gan ārējs, gan iekšējs. Pilsētas kņada, rosīšanās darbā, nepārtrauktas sarunas ar citiem cilvēkiem. Iekšēji šis troksnis var izpausties kā domas, no kurām daļa ietekmē mūsu dzīves kvalitāti. Iespējams, tā ir sevis šaustīšana par kaut ko – nepaveiktajiem darbiem, nerealizētajām iecerēm un tamlīdzīgi. Klusējot un novēršoties no ikdienas, mums beidzot ir iespēja salikt šīs domas par plauktiņiem. Tas ir nomierinošs, teju attīrošs process. Iekšējs miers – kaut kas, pēc kā tiecamies mēs visi.
Turklāt meditācijas efektivitāti attaisno arī zinātne. Speciālisti ir veikuši pētījumus un analizējuši meditācijas ietekmi uz cilvēkiem. Ir pierādīts, ka meditējot atslābst muskuļi, elpošana kļūst lēnāka un efektīvāka, palielinās centrālo un frontālo lēno elektrisko viļņu aktivitāte un novērojami vēl citas izmaiņas organismā.
Kā izskatās tipisks klusēšanas retrīts?
Lai gan no malas varētu likties, ka retrīti tāda atpūta vien ir, patiesībā vairums retrītu ievēro diezgan stingru dienas režīmu. Daudzos retrītos jāceļas agri no rīta – ap sešiem, septiņiem. Tad, pirms brokastīm, dalībnieki nododas dienas pirmajai meditācijai vai jogas seansam. Retrītu ilgums atšķiras – ir gan pāris dienu, gan pāris nedēļu gari retrīti.
Visbiežāk retrītu dienas kārtībā lielākā daļa laika tiek atvēlēts divām aktivitātēm – jogai un meditācijai. Starp ēdienreizēm, jogas un meditācijas seansiem ir ieplānots laiks arī fiziskajām aktivitātēm. Tā var būt pastaiga dabā, kāpšana kalnos, peldēšanās. Fiziskās aktivitātes visbiežāk tiek pieskaņotas retrīta lokācijas vietai. Tiek izmantotas iespējas, ko sniedz apkārtējā vide – vai tas būtu mežs, kalni vai ezers.
Lai arī tiek veikts diezgan intensīvs darbs ar sevi, visbiežāk retrītos ir iekļauts arī brīvais laiks. To var pavadīt pēc saviem ieskatiem – piemēram, lasot grāmatas. Protams, pastāv arī retrīti, kuros nav paredzēts daudz brīvā laika. Tāda tipa retrītos lielākā dienas daļa tiek pavadīta, praktizējot dažādas meditācijas un jogas metodes.
Skaidrs ir viens – klusēšanas retrīts ir labs veids, kā uz vairākām dienām vai pat nedēļām pabūt prom no ikdienas steigas un stresa. No miera un nesteidzīgas apdomāšanās ieguvējs var būt jebkurš. Ja vēlies uzzināt vairāk par citiem retrītu tipiem, izlasi par populārākajiem retrītu veidiem un galamērķiem.
